Agrākos laikos, cilvēki apzinājās zvērestu un solījumu spēku. Tagad tas viss tiek uztverts ļoti vieglprātīgi – un tā ir milzīga kļūda. Kādus skaistus solījumus dzirdam vēlēšanu laikā…

Vēlos brīdināt, ka jebkas, ko cilvēks izsaka kā solījumu vai zvērestu, tiek pieņemts no Augstāko Spēku puses, kā labas gribas izpausme. Un, ja netiek atsaukts, vilksies līdzi dvēselei no dzīves uz dzīvi. Ja vēlieties kaut ko apsolīt, tad atcerieties par šāda solījuma formulējumu. Jābūt ir izpildes termiņam, ja tāds nebūs – dvēseles krājkasītē pievienosies solījuma parāds. Starp citu, ļoti vienkārši ir zvērestus un solījums atsaukt.

Esmu saskārusies ar gadījumiem, kad bezlaulības vainags karājas virs sievietes tikai tāpēc, ka, vienā no iepriekšējām dzīvēm, viņa ir bijusi mūķene un devusi bezlaulības zvērestu – mūžīgi mūžos. Tāpat arī mūku zvēresti, kas ietver sevī atteikšanos no materiāliem labumiem un laicīgās pasaules. Tad, pārdzimstot, cilvēks var mēģināt gan apprecēties, gan radīt savu biznesu  – sanāks tikai krahs, pa visām, zvērestā skartajām dzīves sfērām.

Kā atsaukt zvērestus?

Jāsagaida pilnmēness laiks. Naktī, pēc divpadsmitiem, kad mēness ir redzams logā, vēlams, atvilkt aizkarus, lai ienāk mēness gaisma. Aizdedziniet baltu sveci (der tikai vaska un maza izmēra svece) un izsakiet:

„Es, (vārds), atsaucu jebkādus solījumus un zvērestus, ko esmu devis(-usi) savas esošās dzīves vai pagājušo iemiesojumu laikā. Apzināti vai neapzināti, labprātīgi vai piespiedu kārtā, domās vai vārdos. Lai notiek tā!”

Svece jāizdedzina līdz galam.

Esiet laimīgi!

Autors: Aija Trofimova