Čukstiņš jāizsaka trīs reizes uz cukura tā, lai izsakot vārdus, elpotu tam virsū. Kad tas ir izdarīts, cukurs tiek izkaisīts, kā nemanāma taciņa, uz mājas durvīm (ja strādājiet mājās), uz tirdzniecības vietu, vai no āra līdz ofisa durvīm.

„Cukurs – cukuriņš balts un salds, katrai sirdij tīc, visu padari saldāku, visiem tu mīļš un labs, katrā māj gaidīts tu tiec. Katrs tevi ciena, savu dzīvi saldina, nebar un nezākā, bet dzīvi par saldu nosauc. Līdz savam slieksnim ar tevi celiņu izklāšu.  Lai katrs, kurš saldumu meklē, pie manis atnāk. Kurš atnāks, lai nerietu, ne sliktas domas domātu, tik smaidītu un apkārt skatītos, manai lietai par draugu nosauktos. Kas ar ļaunumu nāk – tas pa tevi ies un visu ļaunumu ar tavu saldumu noskalos, ļaunās acis ar saldumu aizvērs. Ja ar labu atnāks – saldu dzīvi atradīs, ar cukuru pievilināti, ar čukstiņu pieaicināti, lai pievilktu un sauktu, pie manis atvestu. Sējies, sējies, cukuriņ, un padari manu slieksni saldu. Lai notiek tā!”

Šis rituāls ir ļoti iedarbīgs, tomēr tā darbība jāatjauno katru nedēļu.

Esiet laimīgi!

Autors: Aija Trofimova