Ir cilvēki, kuriem ir izveidojusies tāda reputācija, ka viņus vaino tajā, ka tiem piemīt “ļaunā acs”. Lai gan acu krāsa var būt pelēka, zilas, zaļa utt. Parasti cilvēki izvairās no tādiem draugiem, ciemiņiem, kolēģiem!
Bet ko darīt tam cilvēkam, kurš ir šādas graujošās enerģijas nēsātājs? Viņus vaino par to, lamā un zākā. Bet, patiesībā, šie cilvēki nevienam neko sliktu nevēl, patiesi līdzi jūt līdzi, priecājas un ir gatavi palīdzēt citiem. To var nosaukt par “ļaunās acs nolemtību”.
Tāda rodas, ja kādam no jūsu senčiem ir nepatiesi nodarīts pāri – piemēram, viņš ir ticis nodots vai noslepkavots. Un, kā atmaksa, tikuši piesaukti pēcnācēji, kuri “visiem parādīs” vai pāridarījumu atmaksās tādiem, kuri nav gatavi aizstāvēt citus pret netaisnību. Rezultātā, piedzimst bērns, kurš ar šādu “ļauno aci” mokās visu mūžu. Nespēdams iegūt draugus, mīļoto un var sanākt tā, ka atkal rodas aizvainojums uz visu pasauli. Arī šī enerģija tiek mantojumā Dzimtas pēcnācējiem. Tomēr, ar to var tikt galā!
Vēl gadās, ka šāda lieta tiek novēlēta – kā skaudība, dusmās, kā lāsts utt.
Ja jums ir šāda problēma, katru rītu, kamēr jutīsiet pozitīvas pārmaiņas ir jāizsaka atsaukšanas vārdi.
Paņemiet spoguli un, skatoties sev acīs sakiet:
“Palūgšu es melnu kraukli,
Lai aizlido tas pie jūras – bez gala, bez malas,
Pie aizas ar tumšu bezdibeni,
Lai atrod tur melno spēku,
Un ļaunumu, kas uzsūtīts.
Lai nodod tam melnajam spēkam,
Likt aiziet uz bezdibeni no manām acīm,
Un, ja ienaidnieki kādu vārdu sūtījuši,
Lai nodod manu pavēli,
Lidot atpakaļ vārdiem tiem pie tā, kurš sūtījis.
Pie tā, kurš to pelnījis.
Atrada melnais krauklis vārdus dziļā aizā,
Lika aizlidot uz melno bezdibeni,
Aizlidoja gan spēks melnais, gan vārdi ļaunie.
Pie tā, kurš to nopelnījis!
Lai notiek tā!”
Esiet laimīgi!
Aija Trofimova
Foto: pixabay.com
Mēness čuksti 