Kas liecina par to, ka tev ir „paņemta” enerģija:

• Piekāpjoties vīram, mātei, tēvam un draudzenei tu ilgi un izvērsti skaidro sev, kāpēc tas bija vienīgais no iespējamiem taviem lēmumiem.
• Piekāpšanās brīdī tevi pārņem bezspēcības sajūta, pat var gadīties, ka līdz fiziskam vārgumam;
• Ir sajūta, ka ar tevi jau tā ir bijis, atkārtojoties ne vienreiz vien un pārdzīvojot tikpat smagi;
• Parādās kaudze ar fantāzijām par tēmu: „Cik forši būtu bijis atteikt un izdarīt pa savam”;
• Parādās domas par to, ka ja tu atteiksi būs „tas un tas, un tas”;
• Izpildot radinieku un tuvinieku vēlmes, tu dusmojies uz sevi, uz viņiem, un vispār uz visiem apkārtējiem, dažreiz, līdz pat histērijai.

Dežūrfrāžu lietošana, lai pasargātu savu enerģiju.

Atceries, ka jāatbild vienmēr stingri, pārliecinoši, mierīgi, nesteidzoties, ar cieņu un, pēc iespējas, ar smaidu. Pirms atbildes ir svarīgi, lai ieturi nelielu pauzi. Pauze cilvēka zemapziņā, parasti, tiek uztverta kā spēka pazīme, tā tiek pavadīta ar domīgu sejas izteiksmi un uzmanīgu skatienu sarunu biedra sejā. Pārāk ātra atbilde nozīmēs, ka tu neesi spējīgs pieņemt adresētos sev vārdus un vēlies ātrāk atgriezt atpakaļ izmesto uz sevi „lodi” ar nepamatotu pārmetumu, apvainojumu un meliem, it kā tas būtu karsts kartupelis. Bet mētāties ar šo kartupeli nozīmē iekļauties manipulācijā, atbildēt ar uzbrukumu uz uzbrukumu, kurā pretinieks ir pārāk ietrenējies un stiprāks.
Izvairies no jebkāda veida attaisnojumiem. Lieku reizi neprovocē. Centies nelietot vārdus, kuri sākas ar piedēkli „ne”. Ārēji piekrīti viņa apgalvojumam, bet tomēr dari pa savam.

Piemēri:

• Agresors: „Nevajag būt tik pašpārliecinātam.”
Adresāts: „Iespējams, tev ir taisnība!”

• Agresors: „Šajos svārkos tu izskaties briesmīgi!”
Adresāts: „Visdrīzāk tev ir taisnība.”

• Agresors: „Kurš bezkauņa paņēmis manu krūzīti?”
Adresāts: „Es. Un kas?”

• Agresors: „Vai tu zini, ko par tevi runā labākā draudzene?”
Adresāts: „Nospļauties. Galvenais, lai tā nebūtu taisnība..”

Vēl iespējamie varianti, izsakot piekrišanu:

• „Kāda interesanta doma! Noteikti to apdomāšu…”
• „Tiešām!”
• „Taisnība!”
• „ Es padomāšu par šo tavu piedāvājumu”
• „ Es esmu spiesta tev piekrist, lai arī, ja godīgi, man ir grūti to izdarīt uzreiz.”
• „ Es arī pati bieži par to domāju, bet pie kaut kā konkrēta vēl neesmu nonākusi.”
• „ Es padomāšu, vai tas, ko tu tikko pateici ir attiecināms konkrēti uz mani.”
• „ Jā – jā. Protams.”
• „ Kā teiksi.”
• „ Tiešām. Noteikti. Uzreiz kā varēšu….”
• „ Jā. Un kas?”

Ja pie tevis piesienas ne par kaut ko konkrētu, bet „vispār”, izvirza netaisnīgus pieprasījumus, lūdz par kaut ko neiespējamu, neielaidies dialogos, strīdos un pārliecināšanās, bet pasaki: „ Jā, jā. Protams.”
Un tūlīt pat aizmirsti par to! Kad tev atgādina, ar dvēseli un izjūtām, absolūti patiesi saki: „ Tiešām. Noteikti. Uzreiz kā varēšu….” Un atkal aizmirsti par sarunu. Un atkal pa apli, maini tikai intonāciju un sejas izteiksmi no uzmanīgas līdz vainīgai un atpakaļ. Ņem vērā, ka taviem izteicieniem jābūt tādiem, lai tie tev neuzliktu apņemties darīt kaut ko konkrētu.

Kad tevi sāk bārt. Izbar sevi, tikai vēl stiprāk.
Piemēram:

• Ja tevi nosauc par muļķi, tad pasaki, ka tu neesi tikai muļķe, bet arī bezkauņa.

Vēl ir iespēja uzlikt tā saucamo bezgalīgo, mūžīgo plati.
Piemēram:

• Agresors: „ Un es biju iedomājusies, ka tu varēsi labāk mani saprast…”
Adresāts: „ Es esmu gatava vēlreiz tevi uzklausīt.”

• Agresors: „ Kāda velna pēc es ar tevi runāšu, ja tu neesi spējīga saprast elementāras lietas. „
Adresāts: „ Es esmu gatava vēlreiz tevi uzklausīt.”

• Agresors: „ Tu, vienkārši, negribi mani saprast!”
Adresāts: „ Es esmu gatava vēlreiz tevi uzklausīt.”

• Agresors: „ Kāpēc tu mani nepabrīdinot aizgāji prom?”
Adresāts: „ Tas vairāk neatkārtosies!”

• Agresors: „ Un es biju iedomājusies, ka tu esi man laba meita un mani mīli!”
Adresāts: „ Tas vairāk neatkārtosies!”

Galvenais, bez nē vai ne!

Vēl iespējamās atbildes:

• „ Tāda ir mana pārliecība.”
• „ Tāda ir mana daba.”
• „ Ja es izdarīšu to, par ko tu mani lūdz, es vienkārši nodošu pati sevi.”
• „ Ja es izpildīšu tavu lūgumu, tad tā vairs nebūšu es.”
• „ Tas ko tu saki, nesaskan ar manu sevis apziņu.”
• „ Es augsti vērtēju dažas savas dīvainības, tāpēc, ka tās man palīdz atrast neordinārus risinājumus.”
• „ Es esmu tāda, kāda es esmu un vairāk nekāda!”
• „ Man, taču, ir jābūt kaut vienam trūkumam.”
• „ Mani tas nebojā”.

Lai jums izdodas!

Aija